Jaunumi

Kļūdas transfertcenu dokumentāciju sagatavošanas procesā

Kļūdu nepieļaušana bieži vien var samazināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudes risku, tādējādi izvairoties no iespējamām soda sankcijām un strīdiem ar VID.

Novēlota uzsākšana

Bieži vien transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas process būtībā norisinās pēc pārskata gada beigām – pēc tam, kad visi relevanti procesi ir pabeigti – komerciālie lēmumi pieņemti, un darījumi  faktiski ir notikuši. Šādās situācijās uzņēmuma atbildīgās personas pieņem, ka atliek vien veiktos darījumus pamatot un noformēt transfertcenu dokumentāciju atbilstoši Latvijas normatīvo aktu prasībām. Tomēr paļaušanās uz to, ka procesa beigās, patstāvīgi vai ar piesaistītu nodokļu konsultantu palīdzību, izdosies identificēt un atrisināt visas problēmas, var izrādīties maldīga. Nereti līdz tam brīdim jau ir nokavēti vairāki būtiski aspekti – piemēram, preces pārdotas saistītajai personai zem tirgus cenas vai saistītajai personai izmaksāti procenti par aizņēmumu, kuri pārsniedz tirgus likmi.

Tāpēc ieteicams savlaicīgi izvērtēt veicamo darījumu būtiskumu un parūpēties par transfertcenu noteikšanas jautājumiem pirms darījumi tiek īstenoti.

Informācija netiek norādīta UIN deklarācijā

Lai gan pārskata gada pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas 6.5.1.rindai ir informatīva nozīme, šī rinda ir nozīmīgs informācijas avots, ko VID izmanto, lai pārliecinātos par uzņēmuma transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas un iesniegšanas pienākumu izpildi. Ja šī UIN deklarācijas rinda netiek aizpildīta, uzņēmums ne vien pārkāpj normatīvo aktu prasības, bet arī veicina to, ka netiks saņemts VID atgādinājums par transfertcenu dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu. Kā rezultātā, uzņēmums būs pakļauts nopietnam nodokļu riskam, par to nezinot.

Jāatgādina, ka pārskata gada pēdējā mēneša UIN deklarācijas 6.5.1.rindā jānorāda pārskata gadā kopējā veikto darījumu vērtība ar saistītām personām – nerezidentiem, norādot visus ieņēmumus un izdevumus (kā arī saņemtos / izsniegtos aizdevumus un kredītlīnijas vērtību) vienā summā bez atsevišķu darījumu atšifrējuma.

Paļaušanās uz dokumentācijas atbilstību

Latvijas normatīvajos aktos noteiktās transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas prasības atšķiras no ārvalstu regulējuma, un bieži vien Latvijā tās ir skrupulozākas. Tādēļ nedrīkst automātiski uzskatīt, ka ārzemēs centralizēti sagatavota uzņēmumu grupas transfertcenu dokumentācija atbilst Latvijas normatīvo aktu un judikatūras prasībām, pat ja tā ir sagatavota atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) transfertcenu vadlīnijām.

Šajā kontekstā ieteicams pievērst uzmanību šādiem aspektiem:

- salīdzināmo datu atlašu sagatavošanai – ja kontrolēto darījumu vērtība pārsniedz 5 000 000 eiro, salīdzināmā datu atlase jāgatavo katru gadu (ja tiek izmantota salīdzināmā datu atlase), izmantojot jaunāko pieejamo informāciju;

- salīdzināmā pētījuma pierādījumu saglabāšanai – obligāti jāsaglabā transfertcenu dokumentācijā izmantotie atlases kritēriji, salīdzināmo datu noraidīšanas vai apstiprināšanas pamatojumi un to fiksācijas, piemēram, ekrānuzņēmumi.

Laicīga atjaunošana

Reizēm tiek pārprasts izņēmums, kas paredz, ka uzņēmumam, kura kontrolēto darījumu vērtība sasniedz 250 000 eiro, bet nepārsniedz 5 000 000 eiro ir tiesības, ja transfertcenu metodoloģija nav mainījusies, pārskatīt to reizi trijos gados (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.²panta  5.daļa). Taču tas nenozīmē, ka transfertcenu dokumentāciju drīkst nesagatavot. Jāuzsver, ka arī šajā gadījumā transfertcenu dokumentācija ir jāsagatavo katru gadu. Atsevišķas tās daļas – piemēram, funkcionālā analīze, ekonomiskās analīzes pamatprincipi un vispārīgais apraksts – var palikt nemainīgas, ja attiecīgie apstākļi nav mainījušies. Taču finanšu dati, piemēram, gada pārskata rādītāji, darījumu summas ar saistītajām personām, peļņas maržas, cenas u.c., ir jāatjauno katru gadu.

Tāpat, piesardzības nolūkos, katru gadu jāatjauno salīdzināmo datu atlase, pārbaudot, vai iepriekšējos gados apstiprināmie salīdzināmie dati joprojām atbilst. Tāpat jāatjauno salīdzināmo datu finanšu rādītāji, piemēram, attiecīgās peļņas maržas, ja ir pieejami jaunāki dati.

Svarīgi uzsvērt, ka minētais izņēmums nav piemērojams, ja kontrolēto darījumu vērtība pārsniedz 5 000 000 eiro – šādā gadījumā transfertcenu dokumentācija pilnā apjomā jāatjauno katru gadu.

_______________________________________________________________________

Ja uzņēmums izmanto konkrētu metodi kontrolēto darījumu cenu noteikšanā, VID ir pienākums respektēt šo izvēli un primāri pārbaudīt uzņēmuma izvēlētās metodes piemērotību
_______________________________________________________________________

Finanšu datu nesegmentēšana

Saskaņā ar Ministru noteikumu Nr.802 “Transfertcenu dokumentācija un kārtība, kādā noslēdzama nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu darījumam vai darījumu veidam” prasībām transfertcenu dokumentācijā jāiekļauj kvalitatīva finanšu informācija par uzņēmuma veiktajiem kontrolētajiem darījumiem. Tipiska praksē pieļautā kļūda ir finanšu informācijas par uzņēmuma veiktajiem kontrolētajiem darījumiem sagatavošana apkopotā formātā. Bieži vien pieļautās kļūdas izpaužas arī kā izmaksu attiecināšana uz kontrolētajiem darījumiem, balstoties uz apgrozījuma proporciju.

Attiecīgi, kontrolēto darījumu dati ir jāsagatavo par katru darījumu ar katru saistīto darījuma partneri atsevišķi no citu darījumu un citu partneru datiem, un šiem datiem jābūt pārbaudāmiem.

Novecojušu datu izmantošana

Kādreiz transfertcenu sfērā atlīdzību par intelektuālā īpašuma izmantošanu (royalties) mēdza bez nekādām šaubām noteikt par labu šī intelektuālā īpašuma īpašniekam. Taču juridiskās īpašumtiesības uz intelektuālo īpašumu nozīmē, ka juridiskajam īpašniekam nav tiesības uz jebkādiem no intelektuālā intelektuālo īpašumu radītiem ienākumiem pirms ir kompensēts intelektuālā īpašuma ekonomisko īpašnieku ieguldījums veikto funkciju, izmantoto aktīvu un uzņemto risku veidā.

Šie ienākumi būtībā ir jāsadala starp intelektuālā īpašuma izstrādātāju, uzlabotāju, uzturētāju, aizsargātāju un ekspluatētāju, jeb tā saukto DEMPE (enhancmen, tdevelopment, enhancment, maintenance, protection, exploitation) funkciju veicējiem.

Jebkuram uzņēmumam, kura galvenā vai nozīmīgā peļņas daļa rodas no intelektuālā īpašuma, un kura ietvaros DEMPE funkcijas veic saistītās personas Latvijā, pastāv risks, ka VID veiks DEMPE analīzi. Šādas analīzes rezultātā VID var pieprasīt mainīt starptautiskās uzņēmumu grupas esošo ieņēmumu un izdevumu sadalījuma modeli, piemērojot attiecīgas korekcijas.

Nepareiza metožu izvēle

Līdz 2018.gadam spēkā esošajos likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumos bija paredzēta transfertcenu metožu piemērošanas hierarhija. Proti, tika noteikts, ka, ja salīdzināmo nekontrolēto darījumu, tālākpārdošanas cenu, izmaksu pieskaitīšanas metodes nav pietiekamas, var izmantot darījumu tīrās peļņas un peļņas sadalīšanas metodes. Praksē darījumu tīrās peļņas metode ir pati populārākā izmantotā transfertcenas noteikšanas metode.

Tomēr pašreiz nepastāv transfertcenas metožu piemērošanas hierarhija, un tas ir apstiprināts arī Senāta 2021.gada 20.decembra spriedumā lietā SKA-314/2021. Tas nozīmē, ka, ja uzņēmums izmanto konkrētu metodi kontrolēto darījumu cenu noteikšanā, VID ir pienākums respektēt šo izvēli un primāri pārbaudīt uzņēmuma izvēlētās metodes piemērotību. Veicot pārbaudi, VID ir tiesības apstrīdēt uzņēmuma izvēlēto metodi, ja tiek atzīts, ka izvēlētā metode ir neatbilstoša, un ja tiek konstatēta piemērotāka metode. Tomēr šādā gadījumā VID ir jāspēj skaidri norādīt, kas liecina par nepieciešamību piemērot citu metodi, kā arī sniegt pamatojumu uzņēmuma izvēlētās metodes noraidīšanai.

Papildus jāpiebilst, ka attiecībā uz metodes izvēli ESAO metožu piemērošanas hierarhijā priekšroka tiek dota salīdzināmo nekontrolēto cenu metodei ar iekšējiem vai ārējiem salīdzināmajiem datiem, ja vien tie ir pietiekami salīdzināmi, piemēram:

• kontrolētajā darījumā un salīdzināmajā darījumā pārdod vienādas vai ļoti līdzīgas preces;
• darījumu ietvaros tiek veiktas vienādas, vai līdzīgas funkcijas;
• darījumu ietvaros tiek uzņemti vienādi vai līdzīgi riski, izmantoti vienādi vai līdzīgi aktīvi;
• darījuma summa ir vienāda vai līdzīga, cenas veidošanās pamatprincipi ir vienādi vai līdzīgi, izmantotais Incoterms ir līdzīgs, u. tml.).

Priekšroka piešķirama, jo salīdzināmo nekontrolēto cenu metode ir vistiešākais veids, kā noskaidrot nesaistītu pušu darījumu principam atbilstošus nosacījumus, jo tiek izmantota tirgus cena nevis kāds finanšu indikators.

Šīs metodes izmantošana ir ieteicama, ja ir pieejamie pietiekami iekšējie salīdzināmie dati, jo šajā gadījumā nav jāizmanto dārgas ārējās datubāzes.

Datubāžu izmantošana

Ne visos gadījumos, kad kā salīdzināmie dati tiek izmantoti finanšu indikatori, ir nepieciešams izmantot dārgas, starptautiski atzītas datubāzes. Gadījumos, kad testējamā puse (pārbaudāmā puse attiecībā uz kuru tirgus cenas principa pierādīšanas ietvaros tiek izmantotas transfertcenu metodes) ir Latvijas uzņēmums – piemēram, mērot preču pārdevēja, pakalpojumu sniedzēja gūto peļņas maržu vai izmaksu uzcenojumu var sagatavot salīdzināmo datu atlases izmantojot vietējā līmeņa informācijas avotus – piemēram, “Lursoft” datu bāzi, kas satur plašu uzņēmumu datu bāzi, kas ietver visus Latvijā reģistrētos uzņēmumus un to finanšu pārskatus. Ņemot vērā to, ka datu bāze tiek nepārtraukti aktualizēta un tā ir balstīta uz oriģināldokumentiem no Uzņēmumu reģistra un VID, tā nodrošina objektīvas informācijas pieejamību.

Tā kā viena no VID darba prioritātēm 2025.gadā ir uzņēmumu ienākuma nodokļa kontrole, tiek aicināts pievērst īpašu uzmanību ar transfertcenu dokumentācijas sagatavošanu un transfertcenu piemērošanu saistītājiem jautājumiem.