Jaunumi

Oļegs Sējāns: Nodokļu stratēģijas trūkums - cīņa ar vējdzirnavām gadiem ilgi

Nodokļu jomā strādāju jau vairāk kā 15 gadus. Tagad septiņus gadus esmu partneris nodokļu konsultāciju uzņēmumā 'TaxLink Baltic', kas pārstāv globālu audita uzņēmumu 'Mazars' Latvijā un Lietuvā. Pirms tam mans darbs bija saistīts ar nodokļu administrēšanu – strādāju gan Valsts ieņēmumu dienestā (VID), gan vairākās Balkānu un Centrālās Āzijas valstīs. Tāpēc varu vērtēt Latvijas nodokļu sistēmas attīstību gan no valsts iestādes darbinieka, gan no privātā uzņēmēja un konsultanta perspektīvas.

Pirmo reizi ar nodokļu administrēšanu saskāros 2000. gadā, kad sāku strādāt par ārštata darbinieku VID Rīgas Latgales priekšpilsētas nodaļā. Tur mans uzdevums bija "ar roku" aizpildītās deklarācijas ievadīt elektroniskajā sistēmā. Gan deklarāciju, gan inspektoru skaits toreiz bija milzīgs, taču tāpat visi netika galā ar datu ievadīšanu. Kopš tā laika, protams, ir liels progress, jo ieviesta elektroniskā deklarēšanas sistēma, un tagad visiem uzņēmumiem ir pienākums deklarācijas iesniegt elektroniski. Taču problēma joprojām ir tā, ka fiziskas personas deklarācijas iesniedz aizpildītas "ar roku" - daļai darbinieku dati joprojām ir jāievada.

Atsevišķas problēmas netiek risinātas gadiem ilgi

2002. gadā kļuvu par nodokļu inspektoru VID Parādu piedziņas nodaļā. Ja pavērtē, kāds bija darbs toreiz, un kāds tas ir tagad - nekas daudz nav mainījies. Joprojām nodokļu parādu apjoms Latvijā ir milzīgs. Protams, var atzīmēt, ka VID ir izveidojis vairākas modernas sistēmas un procedūras, tāpēc reakcijas laiks ir ātrāks. Kad es strādāju, nebija parādu analīzes datorsistēmas. Manā pārraudzībā bija vairāk kā tūkstotis parādnieku, un, galvenokārt, pašam bija jāizlemj, ar kuru no parādniekiem ir jāstrādā vispirms. Plauktā stāvēja mapes. Tās vajadzēja studēt un domāt, cik aktuāls ir parāds, un kā es to varu piedzīt. Tagad viss notiek daudz ātrāk - VID ātrāk var uzlikt arestu parādnieka mantai, ātrāk nobloķēt kontus.

2003. gadā konkursa kārtībā uzsāku darbu VID centrālajā aparātā. Atceros, ka toreiz pievērsu uzmanību problēmai, kas joprojām ir aktuāla. Proti, VID nodokļu audita ietvaros uzņēmumiem tiek veikti salīdzinoši lieli uzrēķini, ko uzņēmumi nevar samaksāt. Piemēram, 2016. gadā VID ir veicis 980 juridisko personu nodokļu auditus, kuru ietvaros papildus aprēķinājis 282,6 milj. EUR jeb vidēji 288 tūkst. EUR vienā auditā. Es gan toreiz gan šobrīd runāju par to, ka, iespējams, vajadzētu nodokļu auditus taisīt par īsākiem taksācijas periodiem un uzrēķināt mazākas summas, ko uzņēmums var nomaksāt, izlabot savas kļūdas un turpmāk tās nepieļaut. Nesaprotu, kāpēc šī problēma joprojām netiek risināta gadiem ilgi, jo rezultātā cieš VID reputācija – tā tiek uztverta kā sodoša nevis atbalstoša institūcija.

Izmaiņas budžeta aizsegā

Vēl viena problēma, kas bija aktuāla 2000. gadā un ir aktuāla arī šobrīd - izvairīšanās no nodokļu nomaksas un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšana. Atšķirība vien tāda, ka šobrīd krāpšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas tiek izmantota kā iegansts likumdošanas grozīšanai. Rezultātā parasti cieš godprātīgie nodokļu maksātāji. Es pat teiktu, ka tas ir tāds savdabīgs šā brīža nodokļu sistēmas raksturojums. Kārtējais pierādījums tam ir tikko pieņemtie grozījumi Ministru Kabineta noteikumos par PVN deklarāciju aizpildīšanu. Tie paredz, ka tagad uzņēmumiem nodokļu deklarācijā vēl detalizētāk būs jāatšifrē darījumi. Proti, iepriekš vajadzēja atšifrēt darījumus, ja to summa ir lielāka par 1430 eiro. Tagad būs jāatšifrē darījumi, ja to summa ir lielāka par 150 eiro. Esmu pārliecināts, ka krāpnieki diezin vai no tā cietīs. Viņi atradīs pamatojumu, ko rakstīt deklarācijā, lai apietu sistēmu. Taču godprātīgajiem nodokļu maksātājiem tas būs kārtējais papildu darbs.

Tieši budžeta apspriešanas laikā sabiedrībā ir visvairāk diskusiju par nodokļiem. Tas norāda, ka mums nav nodokļu stratēģijas. Mēs nodokļus izmantojam kā mehānismu, lai īstermiņā risinātu problēmas. Un lielākoties tās ir problēmas ar budžeta izpildi. Tas nozīmē – lai budžets tiktu izpildīts, skatāmies, kādus nodokļus varam pagrozīt un palielināt. Un viss. Plānošana līdz šim nav veikta. Mēs neplānojam, kādus nodokļus vajag ieviest tagad vai kā nodokļu politiku nedaudz piekoriģēt, lai pēc pieciem gadiem gūtu būtisku labumu. Vienīgais, ko zinu – Latvijas Banka ir izstrādājusi "Nodokļu stratēģiju 20/20". Tā ir pirmā reize, kad kāda valsts iestāde vispār ir mēģinājusi tādu veidot.

Nodoklis kā korekcijas un izaugsmes instruments

Par nepieciešamajām izmaiņām nodokļu sistēmā signalizē mūsu ekonomikas un demogrāfijas problēmas. Uz šī pamata arī var veidot stratēģiju. Taču neviens jau nerunā par problēmām – par to, ka dramatiski samazinās iedzīvotāju skaits un būtu nepieciešams izmantot nodokļu politikas instrumentus, lai šo problēmu risinātu. Tāpat mums ir jārada mehānismi, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, piemēram, piedāvājot nodokļu amnestiju tiem, kas atgriežas.

Nākamā problēma – reģionu izmiršana. Jādomā, kā ar nodokļu mehānismiem veicināt reģionu attīstību. Jānodrošina pašvaldības ar papildu līdzekļiem, jo šobrīd tās gūst ieņēmumus tikai no nekustamā īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Kadastrālā vērtība nekustamajiem īpašumiem reģionos ir ļoti zema, līdz ar to ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa ir salīdzinoši niecīgi. Arī no iedzīvotāju ienākuma nodokļa perspektīvas reģioni nav ieinteresēti darba vietu radīšanā, jo nodoklis aiziet tās pašvaldības budžetā, kur cilvēks dzīvo, nevis strādā. Runājot par tūrisma attīstību reģionos kā iespēju, man ir tikai viens jautājums - ko reģions gūst no tā, ka atbrauc tūrists un iztērē naudu? PVN un uzņēmumu peļņas nodoklis tiek iemaksāts centrālajā budžetā – reģioni no tūrisma attīstīšanas tiešu labumu nodokļu veidā negūst. Citās valstīs, piemēram, ir tūrisma nodoklis – rezervē istabu viesnīcu, par katru dienu maksā 50 centus vai 1 eiro tūrisma nodokli dienā, kas tiek ieskaitīts attiecīgās pašvaldības kontā.

Kas attiecas uz nodokļu paaugstināšanu, es uzskatu, ka tos šobrīd Latvijā var paaugstināt tikai luksusa precēm. No bagātākajiem cilvēkiem ir iespējams iekasēt vairāk, jo viņi ir spējīgi maksāt vairāk. Tie, kuri var atļauties nopirkt automašīnu par 100 000 eiro vai māju par 500 000 eiro, noteikti var piemaksāt vēl dažus procentus nodokli, neizjūtot papildus neērtības. Taču pie mums notiek citādi - kā liecina pētījumi, Latvijā nodokļu slogs zema līmeņa ienākumiem ir viens no augstākajiem Austrumeiropā, neskatoties uz to, ka statistika liecina - vairāk kā puse darbinieku Latvijā strādā par minimālo vai pat vēl zemāku algu. Tā veidojas kopējais sabiedrības noskaņojums - bagātie kļūst bagātāki, nabagie kļūst nabagāki.

Visas šīs problēmas ir jāsāk risināt iespējami ātrāk, taču risinājumiem jābūt mērķtiecīgiem, izsvērtiem un plānveidīgiem.