Jaunumi

Apkopojums: biežāk uzdotie jautājumi par transfertcenām

1)      Ar kādiem partneriem veiktie darījumi ir jādokumentē TC dokumentācijā?

Visbiežāk TC dokumentācijā tiek dokumentēti darījumi, ko Latvijas uzņēmums veic ar saistītajiem ārvalstu uzņēmumiem, taču nedrīkst aizmirst, ka TC dokumentācijā jādokumentē arī darījumi, ko uzņēmums veic ar saistītām fiziskām personām (piemēram, dalībniekiem vai valdes locekļiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir Latvijas vai ārvalstu rezidenti) un nesaistītiem uzņēmumiem, ja tie ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās (ofšoros), tai skaitā Krievijas Federācijā. Visi darījumi, kas tiek veikti ar minētajiem darījumu partneriem, uzskatāmi par kontrolētiem (ar saistītām personām veiktiem) darījumiem.

2)      Vai darījumu, kas veikts starp diviem saistītiem Latvijas uzņēmumiem, ir jādokumentē TC dokumentācijā?

Nē, šādu darījumu nav jādokumentē TC dokumentācijā. Tomēr svarīgi atcerēties, ka uzņēmumam ir pienākums ievērot tirgus cenas visos kontrolētajos darījumos, neatkarīgi no to apjoma vai darījumu partnera.

3)      Kādi darījumi ir jādokumentē TC dokumentācijā?

Visbiežāk dokumentētie darījumi ir preču pirkšana vai pārdošana, pakalpojumu sniegšana vai saņemšana, aizdevumu izsniegšana vai saņemšana, kā arī citi finanšu darījumi – cash pool, kredītlīniju vai cesiju darījumi. Retāk dokumentējami darījumi ir kapitāldaļu pirkšana vai pārdošana, autoratlīdzību (royalties) maksājumi, garantiju darījumi. Dividenžu izmaksa nav dokumentējama TC dokumentācijā.

4)      Kas īsti ir darījums? Vai katrs rēķins ir darījums?

TC kontekstā darījums var būt gan vienreizējs, gan tas var atkārtoties, darījuma ietvaros var tik izrakstīts viens vai vairāki rēķini vai rēķins vispār netikt izrakstīts.

Piemēram, ja uzņēmums savam saistītajam uzņēmumam pārskata gada ietvaros pārdod datortehniku un pati prece, būtiskie līguma nosacījumi un faktiskie apstākļi pārskata gada ietvaros nav mainījušies, šāds darījums varētu būt viens darījums – datortehnikas pārdošana. Tomēr, ja tiek pārdotas arī nesalīdzināmas preces, piemēram, sadzīves tehnika, šie visdrīzāk būs divi atsevišķi darījumi, nevis viens preču pārdošanas darījums.

Tas pats attiecas arī uz pakalpojumiem – piemēram, sniegti IT un mārketinga pakalpojumi visdrīzāk būs divi atsevišķi darījumi. Arī piemērojamā TC metode var ietekmēt to, cik sīki ir jāizdala darījumi, lai tos varētu objektīvi salīdzināt ar nekontrolētiem darījumiem.

5)      Kas ir vietējā dokumentācija un kas ir globālā dokumentācija?

Par TC dokumentāciju saucama gan vietējā dokumentācija, gan globālā dokumentācija.

Vietējā dokumentācijā tiek analizēts, kādus konkrētus kontrolētos darījumus uzņēmums ir veicis un vai konkrētajiem darījumiem tikušas piemērotas tirgus līmeņa cenas.

Globālā dokumentācija satur vispārīgu aprakstu par uzņēmuma un uzņēmumu grupas saimniecisko darbību, nozares analīzi, nemateriālo īpašumu, iekšējiem finansēšanas darījumiem un citu vispārīgu informāciju.

6)      Kādos gadījumos ir jāiesniedz EDS kontrolēto darījumu pārskats, kādos gadījumos jāgatavo vietējā dokumentācija un kādos – globālā dokumentācija?

Uzņēmumam ir pienākums sagatavot un VID EDS iesniegt kontrolēto darījumu pārskatu, ja tā kontrolēto darījumu summa (KDS) pārskata gadā pārsniedz 250 tūkst. EUR.

Uzņēmumam ir pienākums sagatavot (bet ne iesniegt VID EDS) vietējo dokumentāciju, ja tā KDS pārskata gadā pārsniedz 250 tūkst. EUR. Būtiski norādīt, ka bez vietējās dokumentācijas sagatavošanas aizpildīt kontrolēto darījumu pārskatu būtībā nav iespējams.

Uzņēmumam ir pienākums sagatavot (bet ne iesniegt VID EDS) globālo dokumentāciju, ja tā KDS pārskata gadā pārsniedz 20 milj. EUR.

7)      Kāds ir kontrolēto darījumu pārskata iesniegšanas un vietējās/globālās dokumentācijas sagatavošanas termiņš?

12 mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja uzņēmuma pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu, tad 2025. gada kontrolēto darījumu pārskatam jābūt iesniegtam VID EDS (un TC dokumentācijai jābūt sagatavotam) līdz 2026. gada beigām.

8)      Kā ir jānosaka kontrolēto darījumu summa?

Nosakot KDS, ir jāskaita kopā visu kontrolēto darījumu summa, ko uzņēmums ir veicis ar visām saistītajām personām.

Piemēram, uzņēmums no ārvalstu saistītā uzņēmuma ir iegādājies preces 10 milj. EUR vērtībā, nesaistītajam uzņēmumam, kas reģistrēts ofšorā, sniedzis pakalpojumus 1 milj. EUR vērtībā, kā arī saņēmis no dalībnieka 500 tūkst. EUR aizdevumu, kam atzīti 25 tūkst. EUR procentu maksājumi – šajā gadījumā KDS būtu 11 525 000 EUR.

Ja uzņēmums vienam un tam pašam saistītajam uzņēmumam gan pārdod preces vērtībā 2 milj. EUR, gan no tā iegādājas preces vērtībā 3 milj. EUR, tie ir divi atsevišķi kontrolētie darījumi un KDS ir 5 milj. EUR.

Ja aizdevums pārskata gadā ir izsniegts vai saņemts, tad šajā pārskata gadā KDS ir jāiekļauj gan pamatsumma, gan pārskata gadā atzītie procentu maksājumi. Taču nākamajā pārskata gadā, ja papildus pamatsumma nav tikusi izsniegta, KDS iekļauj tikai pārskata gadā atzītos procentu maksājumus. Kredītlīniju darījumiem KDS nosaka nedaudz citādi.

9)      Kā saistīto personu darījumi ir jādeklarē UIN deklarācijā?

UIN deklarācijas 6.5.1. rindā jānorāda darījumi, ko uzņēmums ir veicis ar saistītām personām – nerezidentiem (tai skaitā ofšoriem), savukārt deklarācijas 6.5.2. rindā jānorāda darījumi, ko uzņēmums ir veicis ar saistītām personām – rezidentiem.

10) Vai TC dokumentācijā ir jādokumentē pilnīgi visi veiktie saistīto personu darījumi?

Nē, ir jādokumentē tikai tādi darījumi, kuru vērtība pārskata gadā pārsniedz 90 tūkst. EUR materialitātes slieksni. Darījumus, kas minēto slieksni nepārsniedz, var nedokumentēt TC dokumentācijā un neiekļaut kontrolēto darījumu pārskatā, taču tie ir jādeklarē UIN deklarācijā.

11) Vai TC dokumentācija ir jāsagatavo katru gadu?

Uzņēmumam TC dokumentācija ir jāsagatavo un kontrolēto darījumu pārskats ir jāiesniedz, ja uzņēmuma KDS pārsniedz 250 tūkst. EUR pārskata gadā. Ja šāda situācija ir katru gadu, tad uzņēmumam TC dokumentācija ir jāsagatavo un kontrolēto darījumu pārskats ir jāiesniedz katru gadu.

12) Kāds ir sods par TC dokumentācijas nesagatavošanu vai nekvalitatīvu sagatavošanu?

Likums paredz VID tiesības piemērot sodu līdz 1% no kontrolēto darījumu summas (bet ne vairāk kā 100 000 EUR). Sods var tikt piemērots par TC dokumentācijas nesagatavošanu vai nekvalitatīvu sagatavošanu, kā arī par kontrolēto darījumu pārskata neiesniegšanu vai nekvalitatīvu aizpildīšanu.

Jāņem vērā, ka papildus minētajam sodam, gadījumā, ja kontrolētie darījumi nav tikuši veikti, ievērojot tirgus cenu principu, VID var arī aprēķināt papildus UIN.

VID ir tiesības veikt TC auditu par piecu gadu periodu.