Jau gadu dzīvojam pandēmijas ēnā, kurai ir milzīga ietekme gan uz uzņēmējdarbību, gan arī dažādām valsts iestādēm. Apkopojot informāciju, atklājies, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kontroles pasākumu skaits 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu ir sarucis par aptuveni 70% (2019. gadā VID ir veicis 6856 kontroles pasākumus, bet 2020. gadā tikai 2264).
Lai arī pārbaužu skaits samazinājies, pretēja tendence vērojama attiecībā uz vidēji vienā pārbaudē piemērotajiem sodiem un veiktajiem uzrēķiniem. Piemēram, vidēji vienā rezultatīvā tematiskajā pārbaudē soda apjoms 2019. gadā bija 615 eiro, savukārt pērn tas ir pieaudzis līdz 1235 eiro (+101%). Turklāt, piemēram, grāmatvedības uzskaites tematiskajās pārbaudēs vidēji piemērotie sodi auguši vēl straujāk – no 332 eiro vienā rezultatīvajā pārbaudē 2019. gadā līdz 1182 eiro 2020. gadā (+256%).
Auguši arī nodokļu auditu vidējie uzrēķini, jo no 150 tūkstošiem eiro vienā rezultatīvajā auditā 2019. gadā tie auguši līdz aptuveni 298 tūkstošiem eiro pērn. Statistika rāda, ka kopumā 2020. gadā nodokļu auditos tika papildus uzrēķināti 57,5 miljoni eiro. Lielus uzrēķinus daudziem uzņēmumiem ir, protams, pat neiespējami samaksāt, tāpēc vienmēr rodas jautājums – cik no šiem uzrēķiniem reāli tiek samaksāti? Šādi dati diemžēl netiek publicēti.
Apkopojot minēto statistiku, var secināt, ka pandēmijas laikā VID ir kļuvis mazāk aktīvs, bet bargāks.
Turpinot analizēt VID publicēto statistiku, jāpievērš uzmanība arī tādiem rādītājiem kā reģistrēto juridisko personu un PVN maksātāju skaita izmaiņas. Ja 2018. gada sākumā iestādes uzskaitē bija aptuveni 218 tūkstoši nodokļu maksātāju – juridisko personu, tad 2020. gada sākumā tie jau bija vairs tikai 196 tūkstoši, kas ir ievērojams samazinājums. Tāpat sarucis arī reģistrēto PVN maksātāju skaits šajā periodā no aptuveni 85 tūkstošiem līdz 79 tūkstošiem.
Domājams, šāda statistika izveidojusies tādēļ, ka VID masveidā izslēdza juridiskās personas no PVN maksātāju reģistra, kā arī pats reģistrēšanas process kļuvis sarežģītāks un laika ziņā daudz ietilpīgāks. Piemēram, praksē PVN reģistrācijas process dažreiz beidzas strupceļā, kad VID atsakās piešķirt uzņēmumam PVN numuru, kamēr tam nav atvērts bankas konts, savukārt kredītiestādes PVN numura neesamību var uztvert kā risku, tāpēc var atteikt konta atvēršanu. Veidojas apburtais loks, ko ne vienai, ne otrai pusei nav iespējams ne pamatot, ne izskaidrot.
Kontekstā ar VID kontroles pasākumu skaita samazinājumu, kā arī nodokļu maksātāju skaita samazināšanās tendenci ir interesanti aplūkot VID darbinieku skaita (amata vietu) izmaiņu statistiku. Lai arī par VID darbinieku skaitu 2020. gadā informācija pagaidām publiski nav pieejama, taču, salīdzinot VID amatu vietu skaitu 2019. gadā un 2017. gadā, var secināt, ka darbinieku skaits ir pat nedaudz pieaudzis. Proti, 2017. gadā VID bija 3943 amata vietas, savukārt 2019. gadā – 3959 amata vietas.
Apkopojot iepriekš uzskaitīto informāciju, var izdarīt trīs galvenos secinājumus. Pirmkārt, pandēmija viennozīmīgi ietekmējusi VID kontroles darba rezultātus, jo kopējais pasākumu skaits ir samazinājies, taču vienlaikus iestāde kļuvusi bargāka, jo vidēji rezultatīvajās pārbaudēs piemērotie sodi un uzrēķini, salīdzinot ar 2019. gadu, ir pieauguši.
Otrkārt, 2020. gads parāda, ka uzņēmēji ir spējīgi maksāt nodokļus brīvprātīgi arī tad, ja pārbaužu skaits ir mazāks. Liela daļa uzņēmēju ir iemācījusies patstāvīgi un neatkarīgi izpildīt savus nodokļu maksāšanas pienākumus, jo arvien biežāk uzņēmumi ievieš iekšējās nodokļu risku vadības sistēmas, veic gada pārskatu neatkarīgas revīzijas, kā arī citus nodokļu risku identificēšanas un novēršanas pasākumus.
Treškārt, ņemot vērā, ka VID darbinieku skaits būtiski nav samazinājies, varam secināt, ka pēc pandēmijas mazināšanās varam sagaidīt aktīvu VID darbu, kam aicinu jau iepriekš uzņēmējus sagatavoties.