Divtūkstošajos gados bija daudz fizisko personu, kuru izdevumi pārsniedza deklarētos ienākumus. Šīs personas tērēja vairāk nekā tām bija līdzekļi, kas varēja liecināt par nedeklarēto ienākumu esamību. Bieži vien izdevumu pārsniegums pār ienākumiem tika pamatots ar “deviņdesmitajos gados Rumbulas vai Čiekurkalna tirgū nopelnīto un uzkrāto naudu”, ar vecmāmiņas atstāto mantojumu skaidrā naudā, ar aizdevumiem no nezināmām personām, dāvinājumiem un tamlīdzīgi.
Pašreiz, spriežot pēc VID kontroles pasākumu statistikas, kas veikti fiziskām personām, VID vairs tik bieži neveic auditus un tematiskās pārbaudes privātpersonām kā iepriekšējos gados. Piemēram, 2015. gadā fiziskajām personām tika veikti 240 nodokļu auditi, savukārt 2019. gadā tie bija 113 auditi, bet 2020. gadā – 44 auditi. Savukārt fiziskajām personām veikto tematisko pārbaužu skaits ir samazinājies no 558 pārbaudēm 2015. gadā līdz 182 pārbaudēm 2019. gadā un 7 pārbaudēm 2020. gadā.
Minētie rādītāji norāda uz vairākām tendencēm. Pirmkārt, uz kopējo fizisko personu nodokļu nomaksas disciplīnas uzlabošanos. Otrkārt, tas saistīts ar to, ka VID aktīvi lieto citus fizisko personu kontroles mehānismus, piemēram, izsūtot rakstiskus aicinājumus skaidrot vai novērst konstatētās neatbilstības deklarētajos ienākumos.
Sākot ar 2019. gadu, VID no bankām saņem ziņas par klientiem, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa ir 15 000 eiro vai vairāk. Izmantojot šo informāciju, pēdējā laikā VID daudzām fiziskajām personām ir izsūtījis rakstiskus aicinājumus izskaidrot, kādēļ viņu bankas kontu apgrozījumi neatbilst deklarētājiem ienākumiem. Diemžēl šādus aicinājumus saņēma visnotaļ daudz fizisko personu, kam šādas neatbilstības radās absolūti loģisku iemelsu dēļ, proti, ja, piemēram, cilvēks ir veicis pārskaitījumus starp saviem norēķinu kontiem vai saņēmis hipotekāro kredītu. Cilvēki bija neizpratnē un spiesti tērēt laiku un naudu skaidrojumu un informācijas sniegšanai. Tajā pašā laikā no tā varēja izvairīties, ja pirms paziņojumu izsūtīšanas VID būtu veicis rūpīgāku risku analīzi.
āsaka, ka vēl ir daudz procesu, ko VID varētu uzlabot, strādājot ar fiziskajām personām un viņu gada ienākumu deklarācijām. Piemēram, apstrādājot gada ienākumu deklarācijas, VID inspektori mēdz pieprasīt no privātpersonām attaisnojuma dokumentus par absolūti nebūtiskām summām. Ja salīdzina ienākuma nodokļa summu, kas ir uzrādīta šajos dokumentos, tad tā nereti ir zemāka nekā VID inspektoru darba laika izmaksas, kas tiek patērētas šādu dokumentu pieprasīšanai un izskatīšanai. Tādējādi, veicot šādas darbības, VID sev un budžetam rada finansiālus zaudējumus. Arī šeit rūpīgāka risku analīze situāciju būtiski uzlabotu. Proti, nav jēgas pieprasīt dokumentus par "katru sīkumu" personai, kura vienmēr ir kārtīgi maksājusi nodokļus un attiecīgi nav uzskatāma par riskantu nodokļu maksātāju.
Fiziskās personas, kuras uzrāda "vecmāmiņas atstātos skaidrās naudas uzkrājumus", tagad jau ir ļoti reta parādība, tāpēc pašreiz VID ir iespēja fokusēties uz pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu tiem nodokļu maksātājiem, kuri savus nodokļus vienmēr ir maksājuši brīvprātīgi. Tāpēc, cerams, ka agrāk vai vēlāk minētie uzlabojumi tiks veikti.