Uzņēmumu gada pārskati nav labojami tik vienkārši kā nodokļu deklarācijas, tāpēc, tos sagatavojot, ir jābūt īpaši rūpīgiem. Jāapzinās visi riski, kurus uzņēmumam var radīt kļūdaini iesniegti gada pārskati. Īpaši ir jāizvērtē nodokļu riski.
Oļegs Sējāns, “TaxLink Latvia ”, nodokļu risku eksperts
Gada pārskatā ietvertā informācija ir publiska un jebkurš ar to var iepazīties. Līdz ar to tiem, kuri māk gada pārskatus lasīt un saprast, tostarp Valsts ieņēmumu dienestam (VID), rodas viedoklis par konkrētā uzņēmuma “veselības stāvokli”.
Nodokļu risku kontekstā gan ikdienas darbā, gan gada pārskatu sagatavošanas procesā, pirmkārt, uzmanība jāvelta būtiskākajiem nodokļu riskiem, proti, tādiem riskiem, kuriem ir vislielākā iestāšanās varbūtība un vislielākās potenciālās negatīvās sekas.
Katrā uzņēmumā riski atkarībā no pamatdarbības veida var atšķirties. Piemēram, ja uzņēmumā ir daudz darbinieku vai tie saņem lielu atalgojumu, primāri jāskatās darbaspēka nodokļu riski – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) riski. Savukārt citos gadījumos, piemēram, tirdzniecībā, būtiskākie nodokļu riski visbiežāk saistīti ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Jāpiebilst, ka arī nekustamā īpašuma nodokļa riski pēdējā laikā ir kļuvuši nozīmīgi, jo ievērojami pieaugušas nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības.
Uzskaitīšu piecus būtiskus nodokļu riskus, kuri nodokļu risku diagnostikas ietvaros diezgan bieži tiek konstatēti uzņēmumu gada pārskatos. Šos riskus uzņēmumi bieži vien patstāvīgi nespēj identificēt, tādējādi pieļaujot diezgan sāpīgas kļūdas.
Nodokļu atlikumu nesalīdzināšana un IIN risks
Praksē mēdzam saskarties ar situāciju, kad, sagatavojot gada pārskatu, netiek veikta salīdzinoši vienkārša darbība, proti, nodokļu atlikumi grāmatvedības kontos uz pārskata gada beigām netiek salīdzināti ar VID atlikumu vēsturi. Tādēļ tiek konstatētas neatbilstības.
Joprojām vērojams, ka neatbilstības starp grāmatvedības un VID datiem rodas tādēļ, ka uzņēmumi nepareizi deklarē no darbinieku atalgojuma ieturēto IIN. Piemēram, ja alga par decembri ir izmaksāta janvārī un ieturētais IIN ir attiecīgi deklarējams janvāra darba devēju ziņojumā, ir daudzi uzņēmumi, kuri ieturēto IIN deklarē decembra darba devēju ziņojumā, kas ir nepareizi. Šādas kļūdas tiek konstatētas arī salīdzinoši lielos uzņēmumos.
Transfertcenu nodokļu risks
Vēl problēma rodas transfertcenu dokumentācijā, kad uzņēmums veic darījumus ar saistītajām personām, bet nav pierādījumu, ka šie darījumi veikti par tirgus cenām. Šajā gadījumā, ja vērtība darījumam ar ārvalstu saistītājām personām gadā pārsniedz 250 000 eiro, tad uzņēmuma rīcībā obligāti jābūt transfertcenu dokumentācijai, savukārt, ja šī vērtība pārsniedz 5 000 000 eiro, tad šī dokumentācija ir obligāti iesniedzama VID.
Turklāt daudziem uzņēmumiem rodas grūtības darījumu vērtības aprēķinos. Daudzi neiedomājas, ka saistīto uzņēmumu darījumu vērtībā jāiekļauj, piemēram, arī saņemtie un izsniegti aizdevumi.
Eksistē maldīgs uzskats, ka darījumiem ar saistītajām personām līdz 250 000 eiro gadā tirgus cena nav jāievēro un attiecīgi nav jāpierāda. Gada pārskata revīzijas laikā vai sliktākajā gadījumā VID pārbaudes laikā tas būs jādara, tāpēc labāk par to padomāt savlaicīgi.
_____________________________________________________________________________________________________________
Pirms gada pārskata iesniegšanas ir vērts padomāt, kāda PVN uzskaites kārtība uzņēmumam būtu izdevīgāka – apliekamo un neapliekamo darījumu proporcijas aprēķināšana vai tomēr atsevišķa PVN uzskaite
_____________________________________________________________________________________________________________
UIN risks – procentu maksājumi
Nākamā kļūda, ar ko saskaramies praksē, – uzņēmums saņem aizņēmumus ar procentiem, bet gada beigās neaprēķina vai nepareizi aprēķina UIN bāzē iekļaujamos palielinātos procentu maksājumus.
Problēma rodas tajā, ka šajos aprēķinos ir jāizmanto uzņēmuma pašu kapitāls uz pārskata gada sākumu, ko, sagatavojot gada pārskatu, vairs nekādi nevar mainīt. Tāpēc, ja savlaicīgi nav padomāts par procentu maksājumiem, pēc tam mainīt vairs neko nevar, tādēļ grāmatveža vai finanšu direktora neuzmanības vai nezināšanas dēļ dažreiz uzņēmumi ir spiesti valsts budžetā iemaksāt lielākas UIN summas.
Īpašas grūtības procentu maksājumu aprēķināšanā rodas, ja uzņēmums gada laikā saņēmis vairākus aizņēmumus no viena vai vairākiem aizdevējiem, it īpaši, ja daļa no tiem tajā pašā taksācijas periodā tiek arī atmaksāti. Tad pieļaujamie procentu maksājumi tiek aprēķināti pēc netaisnīgas, uzņēmumiem neizdevīgas formulas, kura noteikta Ministru kabineta noteikumos un kuras pielietošana daudziem sagādā neizpratni un sarežģījumus.
PVN risks – PVN proporcija un neatskaitāmais priekšnodoklis
Kā būtiski nodokļu riski gada pārskatos noteikti jāmin arī nepareiza PVN proporcijas vai atsevišķas PVN uzskaites piemērošana. Ir uzņēmumi, kuri neiedomājas, ka veic ar PVN neapliekamus darījumus, kuru rezultātā uzņēmums zaudē tiesības pilnā apjomā atskatīt priekšnodokli.
Piemēram, reizēm uzņēmumi, neskatoties uz to, ka to pamatdarbība ir saistīta ar precēm un nefinanšu pakalpojumiem, izsniedz ilgtermiņa vai īstermiņa aizdevumus – par aizdevumiem ir jāaprēķina procenti, savukārt procenti ir ar PVN neapliekami darījumi, un tie ietekmē atskaitīto priekšnodokli.
Turklāt pirms gada pārskata iesniegšanas ir vērts padomāt, kāda PVN uzskaites kārtība uzņēmumam būtu izdevīgāka – apliekamo un neapliekamo darījumu proporcijas aprēķināšana vai tomēr atsevišķa PVN uzskaite.
Jāatzīst, ka uzņēmumiem mēdz būt arī kļūdaina izpratne par to, kādai jāizskatās PVN atsevišķai uzskaitei. Reizēm nākas atzīt, ka atsevišķa PVN uzskaite eksistē tikai vārdos, ne grāmatvedībā. Labā prakse liecina, ka PVN atsevišķai uzskaitei ir jāietver vismaz divi elementi:
Veicot nodokļu risku diagnostiku, bieži vien konstatējam arī to, ka augstāk minētajos gadījumos neatskaitāmais PVN nav aprēķināts par administratīvajām izmaksām –, piemēram, biroja telpu nomu, sakaru pakalpojumiem u.c.
UIN risks – vadības un konsultatīvie pakalpojumi
Vēl viens būtisks nodokļu risks ir UIN neieturēšana no vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem.
Nereti jāsaskaras ar situācijām, ka šādi maksājumi bijuši, bet nav ieturēts UIN, kā arī uzņēmuma rīcībā nav noformētas rezidenta apliecības (rezidenta sertifikāta) – uz kā pamata nodokli varētu arī nemaksāt. Jāatceras, ka gada pārskata gatavošana ir pēdējais brīdis, lai šādu sertifikātu pagūtu noformēt, izvairoties no papildu UIN maksājumiem valsts budžetā.
Ja gada pārskatā ir nodokļu riski
Mēdz teikt, ka nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Ja pārskats tiek revidēts, tad varbūtība, ka gada pārskatā esošie nodokļu riski paliek nepamanīti, ir mazāka. Taču, pirmkārt, arī revidents ne visas kļūdas un ne visus nodokļu riskus var identificēt, un otrkārt, revidents nedrīkst nonākt interešu konfliktā, un viņam ir jāsaglabā sava neatkarība.
Tāpēc, piemēram, grāmatvedim vai finansistam, kurš konstatējis, ka sagatavotajā vai iepriekšējā gada pārskatā ir konstatēti nodokļu riski, būtu vispirms ieteicams novērtēt kopējo situāciju, konsultējoties ar uzņēmuma vadību par to, cik būtisks ir konstatētais nodokļu risks. Ja problēma vērtējama kā kritiska, ieteicams vērsties pie uzticamiem konsultantiem vai revidenta, kas bija vai ir iesaistīts attiecīgā gada pārskata revīzijā. Taču jāatgādina, ka revidents nedrīkst darboties klienta interesēs atšķirībā, piemēram, no konsultanta, kura uzdevums ir, ievērojot likumu robežas, sniegt palīdzību uzņēmumiem nodokļu risku atklāšanā un novēršanā.